Čau!
Mani sauc
Valdis

Īsumā par Valdi

Tipiskais azartspēļu spēlētāja profils

Pēc Veselības ministrijas pētījuma datiem azartspēles un loterijas Latvija spēlē galvenokārt 25 līdz 34 gadus veci cilvēki. Visbiežāk spēlē vīrieši ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kuru sarunu valoda ir latviešu. Visvairāk tādu, kas jebkad ir spēlējuši azartspēles par naudu, ir starp cilvēkiem ar vidējo izglītību - 52%, starp tiem, kam augstākā izglītība - 49%.

Dzimums Vīrietis
Vecums 30
Dzīvesvieta Rīga
Izglītība Profesionālā vidējā
Alga Vidēji augsta
Amats Pārdošanas daļas vadītājs
Mīļākā spēle Pokers

Maldi par Valdi

Vai azartspēļu atkarību var viegli pamanīt?
Vai spēlē tikai nabadzīgi cilvēki?
Vai azartspēļu aizliegšana visu atrisina?
Vai visi kļūst atkarīgi?
Vai Pašatteikušos personu reģistrs strādā?

1.Vai azartspēļu atkarību var viegli pamanīt?

Atkarība no azartspēlēm tiek saukta par slēpto atkarību. To ir viegli apslēpt, jo, atšķirībā no alkohola un narkotiku lietošanas, šī atkarība neatstāj redzamas pēdas cilvēka izskatā. Šo atkarību ir vieglāk paslēpt no apkārt esošajiem cilvēkiem. No tās var ciest jebkurš. Azartspēļu atkarība ir nopietna saslimšana. Spēlēšanas mehānismu - atkārtošanu par spīti sekām - nosaka patoloģiskas izmaiņas smadzeņu darbībā. Atkarība nesākas ar pirmo pirmo gājienu, tā veidojas pamazām, momentu, kad cilvēks saslimst, nevar atpazīt, tāpēc cilvēkiem, kuri izvēlējušies spelēt azartspēles, ir nepieciešams regulāri veikt paštestu, ievērot atbildīgas spēles principus, savlaicīgi vērsties pie speciālistiem, šādi ir iespējams izvairīties no atkarības veidošanās. Vairāk lasi ŠEIT.

2.Vai spēlē tikai nabadzīgi cilvēki?

Pēc Veselības ministrijas pētījuma datiem Azartspēles un loterijas Latvija spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, bet 25-34 gadu grupā - 18%. Izglītības līmenim nav viennozīmīgas ietekmes uz spēlēšanas paradumiem. Visvairāk tādu, kas jebkad ir spēlējuši azartspēles par naudu, ir starp cilvēkiem ar vidējo izglītību - 52%, mazāk starp tiem, kam augstākā izglītība - 49%. Spēlēšanas paradumu mazāk ietekmē ienākumu līmenis (tiesa, personas visaugstākajā ienākumu grupā spēlēšanu ir uzsākušas agrāk nekā citi - acīmredzot, ietekme ir arī tam, kādi ir līdzekļi, kurus spēlēšanā var ieguldīt, bet šajā kontekstā augstākā riska grupa ir personas ar vislielākajiem rīcībā esošajiem līdzekļiem). Vairāk lasi ŠEIT.

3.Vai azartspēļu aizliegšana visu atrisina?

Ekspertu secinājumi liecina, ka zemes azartspēļu jeb spēļu zāļu slēgšana un stingra ierobežošana būtiski veicina nelegālo azartspēļu sektora pieaugumu, neierobežo atkarības rašanos un apjomu, bet nekontrolētiem riskiem pakļauj tieši spēlētājus, kuri cieš no azartspēļu atkarības. Līdz ar COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem, kuru dēļ tika aizvērtas zemes azartspēļu vietas, interaktīvo azartspēļu daļa nozarē ir palielinājusies gandrīz divas reizes. Pēc Eiropas Azartspēļu asociācijas datiem Latvijā ir lielākais nelegālā azartspēļu tirgus īpatsvars Eiropā - 44% no kopējā tirgus. Tirgū ir brīvi pieejamas arī tūkstošiem nelegālās azartspēļu vietnes un tiešsaistē robežu nav - netiek ievēroti atbildīgas spēles un citi principi. Aplēstais zaudējums valsts budžetam ir 22% no nelicencētā tirgus jeb 10 milj. eiro gadā. Vairāk lasi ŠEIT.

4.Vai visi kļūst atkarīgi?

Gan nozare, gan eksperti uzsver, ka azartspēles ir izklaide ar risku atsevišķiem spēlētājiem. Veselības ministrijas pētījums apliecina, ka regulāri azartspēļu un loteriju spēlētāji, kurus varētu skart azartspēļu atkarība ar nopietnām sekām ir aptuveni 1,3% no respondentiem. Vairāk lasi ŠEIT. Ne visi spēlētāji kļūst atkarīgi, tāpēc jāsaprot, kā ierobežot kompulsīvu spēli un nodalīt to no izklaides. Ekspertu diskusiju par šo tēmu vari noklausīties ŠEIT.

5.Vai Pašatteikušos personu reģistrs strādā?

Kopš 2020. gada 1. janvāra ieviestais Pašatteikušos personu reģistrs, ko uztur Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, ir galvenais instruments, kas uz brīvprātības pamata palīdz ierobežot iespējas realizēt kompulsīvu spēli un samazināt problemātisku azartspēļu spēlēšanas paradumu veidošanos. Saskaņā ar Veselības ministrijas pētījumu problemātiska azartspēļu spēlēšana smagākajā pakāpē (ar negatīvām sekām un iespējamu kontroles trūkumu) var skart 16 162 personas, kas varētu nozīmēt, ka reģistrā iekļauta liela daļa tieši šo personu. 2021. gada beigās reģistrā bija iekļautas 17 178 personas. Šiem cilvēkiem ir liegta spēļu zāļu apmeklēšana, kā arī piekļuve legālajām tiešsaistes azartspēlēm. Minimālais lieguma termiņš ir 12 mēneši - tas ir, persona nevar atsaukt savu iesniegumu ātrāk kā pēc gada. Vairāk lasi ŠEIT.

Valdis skaidro

Kā atpazīt, kad radusies atkarība?

Pārmērīgi aizraujoties ar azartspēlēm, vari kaitēt veselībai, attiecībām, tāpēc ir svarīgi saprast, kurā momenta nevainīga izklaide ir pāvērtusies par atkarību. Esam apkopojuši ieteikumus, kas izraus tevi no maldiem.

Visbiežāk novērojamās azartspēļu spēlēšanas negatīvās sekas:

  • hronisks stress;
  • trauksme;
  • depresija;
  • pašnāvnieciskas domas un darbības;
  • atkarība no psihoaktīvām vielām;
  • citi psihiskie traucējumi un problēmas ar veselību.

Cilvēks vairs nespēj kontrolēt tieksmi spēlēt pat tad, ja tas nopietni kaitē viņa dzīvei, kas var izpausties kā:

  • riskanta, bīstama vai neveselīga uzvedība;
  • attiecību problēmas līdz pat to sabrukumam;
  • finansiālas grūtības;
  • likumpārkāpumi;
  • nespēja pildīt nozīmīgas dzīves lomas (darbinieks, students, laulātais, vecāks, draugs u. c.).

Kā rīkoties, ja esi pārkāpis robežu

Meklē atbalstu - zvani uzticamam draugam, dodies uz anonīmo spēlmaņu sapulcēm. Palīdzēt tikt galā ar atkarību var arī sarunas ar cilvēkiem, kuri saskārušies ar līdzīgu problēmu.

Dari kaut ko citu - piepildi savu ikdienu ar citām aktivitātēm.

Ieguldi enerģiju un brīvo laiku citās lietās - sporto, apmeklē pasākumus vai pavadi laiku brīvā dabā ar ģimeni vai draugiem.

Ieturi pauzi - nosakot sev zināmu laika posmu bez azartspēlēm, tu vari samazināt tiek- smi spēlēt. Pēkšņas uzvaras vai arī lieli finansiāli zaudējumi var pastiprināt emocijas un vēlmi turpināt spēlēt.

Izvērtē realitāti - pārdomā, kādas iepriekš bija spēlēšanas sekas. Pārrunā situāciju ar tuviniekiem vai draugiem, kas ar tevi pavada vairāk laika. Pajautā, vai viņi ir pamanī- juši kādas izmaiņas tavā uzvedībā.

Vairies no sociālās izolācijas - meklē veselīgus socializācijas veidus. Tiecies ar draugiem, ģimenes locekļiem, aizej pusdienās ar kolēģiem. Sarunas un aktivitātes kopā ar citiem palīdzēs tev nedomāt par spēlēšanu.

Ieteikumi tuviniekiem

Neizprotot azartspēļu atkarības veidošanos, mēs varam nodarīt pāri pašiem tuvākajiem, tāpēc šeit vari aplūkot ieteikumus - ko vajag un nevajag darīt, ja tavs partneris vai ģimenes loceklis ir problēmspēlētājs:

Vajag

  • Vērsties pēc palīdzības pie psihoterapeita, narkologa, psihologa - ārsti daudz precīzāk spēs noteikt diagnozi un veicamās darbības
  • Meklēt atbalstu pie cilvēkiem, kas ir saskārušies ar līdzīgām problēmām, apmeklēt at- balsta grupas līdzatkarīgajiem
  • Pastāstīt atkarīgajam, ka tu meklē palīdzību, jo viņa spēlēšana ietekmē arī tevi (iespē- jams, arī bērnus)
  • Izskaidrot problemātiskās spēlēšanas risku un sekas bērniem
  • Pieņemt, ka ārstēšana ir nepieciešama, lai cik laika tā prasītu
  • Noteikt robežas naudas tēriņiem, uzņemties kontroli pār ģimenes finansēm, pārskatīt atkarīgā tuvinieka konta izdrukas

Nevajag

  • Moralizēt, lasīt lekcijas un zaudēt kontroli pār savām dusmām
  • Izslēgt spēlētāju no ģimenes dzīves un aktivitātēm
  • Gaidīt tūlītēju atveseļošanos un to, ka visas problēmas tiks atrisinātas, kad cilvēks beigs spēlēt
  • Glābt atkarīgo no negatīvajām spēlēšanas sekām
  • Slēpt problēmu no ģimenes vai citiem cilvēkiem, noliegt to

Ja atkarība ir pamanīta, galvenais ir atklāti runāt par to un meklēt palīdzību. Ģimenē iekšēji jāpārrunā situācija un jāmeklē risinājumi. Īpaši svarīgi par šo tēmu ir komunicēt ar bērniem, jo viņi ir daudz jūtīgāki un problēma var atstāt iespaidu uz bērnu psihi. Tāpat nevajag pārlieku nosodīt otru cilvēku, tas var iedzīt viņu vēl lielākā izmisumā un izolācijā, kas var novest pie vēl lielākas atkarības.

Kliedē maldus

Maldi par azartspēļu spēlēšanu un atkarības rašanos rada kaitējumu ne tikai pašiem spēlētājiem, bet visai sabiedrībai kopumā, tāpēc ir svarīgi klausīties speciālistos. Zemāk apkopotas iestādes un organizācijas, kas ikdienā strādā ar azartspēļu nozari, spēlētājiem un palīdz azartspēļu atkarīgajiem tikt vaļā no atkarības. Ja tev ir kādas neskaidrības par šo tēmu, tad šīs ir īstās vietas, kur vērsties pēc speciālistu konsultācijas.

Biedrība ”Skalbes”

atbalsta tālrunis azartspēļu atkarīgajiem un līdzcilvēkiem:
29323202, www.skalbes.lv

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija: konsultācijas un atbalsta grupas

informācijas tālrunis: 67 504 966, e-pasts: psihologs@iaui.gov.lv, www.Iaui.gov.lv

Slimnīca “Ģintermuiža”

Minesotas programma notiek Jelgavā, Filozofu ielā 69;
dežuranta tālrunis: 63022483, 25731229;
speciālista tālrunis: 63020347 (darbdienās plkst. 8.00-8.30 un 12.30-13.00)

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs

Minesotas programma notiek Rīgā, Aptiekas ielā 7;
informācijas tālrunis: 67080210, www.rpnc.lv

Anonīmie spēlmaņi:

informācijas tālrunis: 26965224, e-pasts: as@as.org.lv; www.as.org.lv